Tāpat kā lielas upes sākotne ir sīks strautiņš, arī alkoholisms sākas no mazumiņa.
Iesākumā cilvēks nav pakļauts zaļajam pūķim, bet tikai ar prieku un patiku izturas pret visām tām dzīves situācijām, kuras kaut kādi var saistīt ar glāzītes pacelšanu: dzimšanas un vārda diena, svētku reizes, satikšanās ar draugiem.
Ar laiku atslābināties gribas arvien biežāk un biežāk, un, kā par brīnumu, atrodas arī iemesli: pirkums, algas diena, kārtējā nedēļas nogale. Turklāt reibums praktiski neiestājas!
Patiesībā tas jau ir alkoholisms, tā pirmā stadija, kuras izteiktākās pazīmes ir:
* krasa alkohola rezistences (pretošanās apreibumam) paaugstināšanās. Ja agrāk, lai apreibtu, pietika ar 100–150 gramiem, tad nu jau arī 300 gramu ir par maz;
* izpaliek vemšanas refleksi pat pēc lielākām alkohola devām;
* parādās alkohola amnēzija (atsevišķas epizodes izkrīt no atmiņas jeb, kā tautā mēdz teikt, pārtrūkst filma).
Lasi vēl: Kādēļ alkohols liek mums vemt?
Kad dzīves svinētājam sāk draudēt alkoholisms kā slimība, lasi nākamajā lapā!
